Par kalējiem Rīgā

Viduslaiku Latvijā amatniecība bija galvenais rūpnieciskās ražošanas veids. Visbiežāk amatnieki savus izstrādājumus darināja pēc pasūtījuma. Pieaugot pieprasījumam pēc dažādām precēm, amatnieki specializējās.

Pirmās ziņas par kalējiem Rīgā ir jau no 11.gadsimta, savukārt 14.gadsimtā kalēji apvienojās amatu brālībā (cunftē) un 1382.gadā tika apstiprināti tās statūti. Cunftē ietilpa meistari ar savām ģimenēm, zeļļiem un mācekļiem.

Kalēji izgatavoja pakavus, naglas, nažus, ieročus un dažādus vara izstrādājumus. Vairums kalēju darbnīcu atradās Kalēju ielā, 14.gadsimtā tur strādāja 6 kalēji. 

16.gadsimtā no kalēju amata atdalījās atslēdznieku, bišu kalēju un pulksteņmeistaru amati, 17.gadsimtā – varkaļi, nažu un zobenu kalēji, kroņlukturu un zvanu lējēji (1665.gadā tika nodibināts nevācu kalēja amats), savukārt 18.gadsimtā – ieroču kalēji.
18. – 19.gadsimtā kalēji strādāja galvenokārt priekšpilsētās.

Kalēju iela
Iela izveidojās 13.gadsimtā un bija Rīgas upes krastmala – pilsētas pirmās ostas kuģu piestātne, bet savu tagadējo nosaukumu Kalēju iela ieguva 17.gadsimtā, kad pēc pilsētas vaļņu uzbēršanas ugunsnedrošās kalēju darbnīcas no tagadējās Rozena ielas pārcēlās uz krastmalu pie vecā nocietinājuma mūra ārsienas.
Rīgā kopumā ir bijušas astoņas dažādas Kalēju ielas. 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā šī iela tika nosaukta par Lielo Kalēja ielu, savukārt 1938.gadā - pārdēvēta par Kalēju ielu. 
Kalēju ielā 9/11 atrodas Konventa sēta, Kalēju ielā 5, 7, 11, 37, 45 un 47 ir saglabājušās pilsētas (13.-15.gadsimts) nocietinājumu mūru paliekas. Kalēju ielā 45 atrodas 1739.gadā celta dzīvojamā ēka,  Kalēju ielā 78 - Jura hospitālis.
Ielas kopējais garums ir 575 metri.  

Informācija no:

Ģimenes enciklopēdija: 3 sējumos/galv.red. V.Ritenberga

Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. 3. sējums

www.letonika.lv
www.citariga.lv